Starpība starp apliekamo ienākumu un koriģēto bruto ienākumu

Ar nodokli apliekams ienākums pret koriģēto bruto ienākumu

Ar nodokli apliekamie ienākumi un koriģētie bruto ienākumi ir skaidri definēti termini, tomēr daži cilvēki tos uzskata par mulsinošiem, aprēķinot ienākuma nodokli, kas viņiem jāmaksā par jebkuru finanšu gadu. Lielākajā daļā valstu ienākuma nodoklis ir progresīvs, jo nodokļu likme palielinās līdz ar ienākumiem līdz noteiktai robežai. Jebkuru ienākuma nodokli personai vai sabiedrībai iekasē pēc visu ienākumu aprēķināšanas un visu izdevumu un citu atskaitījumu atskaitīšanas. Parasti visi ienākumi netiek aplikti ar nodokli, un ir daži ienākumi, kas ir atbrīvoti no nodokļa.

Ar nodokli apliekams ienākums

Ienākuma nodokļa aprēķināšanai visi ienākumi tiek summēti neatkarīgi no avota, no kura tie rodas, un pēc tam no kopējās vērtības tiek atņemti izdevumi un atskaitījumi, kas atļauti saskaņā ar valsts ienākuma nodokļa noteikumiem, lai iegūtu naudas summu, kas tiks aplikta ar nodokli pēc valdošajām likmēm. Uzņēmējdarbības gadījumā visi ar uzņēmējdarbību saistītie izdevumi ir jāatskaita, lai iegūtu ar nodokli apliekamus ienākumus. Daudzās valstīs ar nodokli apliekamo ienākumu ierobežo arī tie izdevumi, kas saistīti ar mājokļa kredīta procentu maksājumiem un bērnu izglītību.

Koriģētais bruto ienākums (AGI)

Koriģētais bruto ienākums vienmēr ir vairāk nekā ar nodokli apliekams ienākums. Tas ir jebkura indivīda kopējie ienākumi, no kuriem atskaitīti daži specifiski posteņi. Aprēķinot ienākuma nodokli, tiek meklēts nevis bruto ienākums, bet koriģēts bruto ienākums. Peļņa, kas gūta no jebkura īpašuma pārdošanas, tiek pieskaitīta citiem ienākumu avotiem, lai iegūtu koriģētos bruto ienākumus. Šie ienākumu avoti varētu būt alga, ienākumi no uzņēmējdarbības, ienākumi no īrēta īpašuma, procenti, kas nopelnīti no naudas bankās, un visi citi ienākumu veidi. Īsāk sakot, koriģēto bruto ienākumu iegūst, atņemot īpašus posteņus, kas uzskaitīti ienākuma nodokļa likumā ar pašreizējo numuru 21. Daži no norādītajiem elementiem ir šādi.

• HSA atskaitījumi

• Daži transporta izdevumi

• Iemaksas pensiju plānos, piemēram, dažos IRA

• Soda naudas, kas samaksāta par izņemšanu no dažiem ietaupījumiem

• Izglītības maksa un procenti, kas samaksāti par izglītības aizdevumu

• Daži biznesa izdevumi

Starpība starp apliekamo ienākumu un koriģēto bruto ienākumu

›Gan AGI, gan ar nodokli apliekamais ienākums ir fiziskas personas vai uzņēmuma ienākumu nomenklatūra, un tie ir tik marķēti, lai varētu aprēķināt uzņēmumam iekasējamo ienākuma nodokli.

›Ja ienākumi no visiem avotiem tiek summēti un no tā tiek samazināti daži konkrēti priekšmeti, kas minēti valsts nodokļu likumos, mēs iegūstam koriģētus bruto ienākumus. Šī summa tiek ņemta par bāzi, lai pēc tam iegūtu ienākumus, kas apliekami ar nodokli, koriģējot noteiktus atskaitījumus - gan standarta, gan personiskos.

›Tādējādi koriģētais bruto ienākums ir ienākums, kas tiek ņemts par standartu, no kura tiek veiktas dažas pieļaujamās korekcijas, lai iegūtu apliekamo ienākumu.

›Ar nodokli apliekamais ienākums vienmēr ir mazāks par koriģēto bruto ienākumu. Lai aprēķinātu personas vai uzņēmuma ienākuma nodokli, ir svarīgi vispirms aprēķināt koriģētos bruto ienākumus.