Atšķirība starp teoriju un likumu

Teorija pret likumu

Teorija un likums ir savstarpēji saistīti. Bieži sastopams nepareizs uzskats, ka šos divus var izmantot alternatīvi. Tagad apskatīsim katru sīkāk.

Likums
Saskaņā ar zinātni likums ir vispārināts paziņojums, kas izveidots pēc vairākiem novērojumiem. Likumam nav paskaidrojumu vai izņēmumu, kad tas ir izstrādāts. Tas ir acīmredzams fakts, kas fiksēts pēc novērojumiem.
Labs piemērs tam var būt gravitācijas spēks. Tiek novērots, ka ābols nokrīt uz Zemes virsmas. Tas ir nenoliedzams fakts. Arī šim novērojumam nav izņēmumu. Neviens nekad nav novērojis apgrieztu vai alternatīvu parādību. Tāpēc tas tiek uzskatīts par likumu.
Pastāv vēl viens nepareizs priekšstats par likumu hierarhisko līmeni. Zinātnieku grupai ir ideja, ka pastāv hipotēzes, teorijas un likumu hierarhija, taču tas ir tikai kļūdains apgalvojums. Likumi ir acīmredzami un vienkārši paziņojumi.

Teorija
Teorija ir likuma formā izvirzīto novērojumu datu izskaidrojums. Vienkārši sakot, teorija ir likuma pamatojums. To var arī izvirzīt kā padziļinātu vai attīstītu hipotēzi. Jebkura novērojuma iespējamais iemesls ir “hipotēze”. Hipotēzei ir jāveic dažādi testi. Ja hipotēze labi pastāv dažādos apstākļos, to var pieņemt kā teoriju.

Ņemot vērā iepriekšējo gravitācijas likuma piemēru, sers Īzaks Ņūtons 1687. gadā savā žurnālā izvirzīja apgrieztā kvadrāta likumu. Līdz tam bija hipotēze. Šis likums tika pārbaudīts dažādiem zinātniekiem, pētot planētu kustību. Ar dažām planētām hipotēze bija laba, taču bija arī izņēmumi. Šajā posmā Ņūtona hipotēze tika pieņemta kā teorija, “gravitācijas teorija”. Šo teoriju vēlāk aizstāja Einšteina relativitātes teorija.

Teorija var būt spēcīga, ja tai ir daudz pierādījumu. To var uzskatīt arī par vāju teoriju, ja tās prognozēšanas precizitāte ir zema. Teorija ar laiku var kļūt novecojusi, un to var aizstāt ar labāku. Likums tomēr ir vispārēji novērojams fakts. Tas ir nenoliedzams un nekad nepazūd ar laika posmu.

Kopsavilkums:

1. Likums ir novērojums; teorija ir šī novērojuma izskaidrojums.
2.Teorija prasa eksperimentēt dažādos apstākļos. Likumam nav šādu prasību.
3.Teorija ar laiku var kļūt novecojusi. Likuma gadījumā tas tā nav.
4.A teoriju var aizstāt ar citu labāku teoriju; tomēr ar likumu tas nekad nenotiek.
5.Atkarībā no pieejamo pierādījumu daudzuma teorija var būt spēcīga vai vāja. Likums ir vispārēji novērojams fakts.