Atšķirība starp Ego un Superego

Ego vs superego

Cilvēka psihe ir neskaidra karaļvalsts, kurā neviens cilvēks vēl nav iekļuvis. Tomēr Cilvēka radītājs visu ir izstrādājis tik perfekti, ka cilvēka psihi, kaut arī fiziski tajā nav iespējams iekļūt, var psiholoģiski sagraut. Tāpēc psiholoģija kļuva par zinātnes nozari. Viens mazsvarīgs pētījums vien nevar vai nespēj tikt galā ar cilvēka skaistā prāta sarežģītību. Psiholoģija saprot, ka prāts atbild, kā definēt satraucošo cilvēku. Tas ir saistīts ar visu anatomiski, fizioloģiski un kognitīvi.

Zigmundam Freidam, cilvēkam, kurš tik daudz zina par cilvēka personību, ir vēl viena teorija, kas runā par cilvēka psihi. Pēc šī puiša teiktā, cilvēka psihe ir sadalīta trīs daļās. Šīs daļas sauc par id, ego un superego. Tiem trim ir atšķirīgas īpašības, taču visi tie ir raksturīgi cilvēkam. Ego un it īpaši superego ir visbiežāk sastopamā psihe, kāda ir vidusmēra cilvēkam. Lai izskaidrotu tālāk, šeit ir abu atšķirības.

Ego, iesākumā, nav Bejonses tāda paša nosaukuma dziesma. Ego nav izmērāms pretēji dziedātājas teiktajam: “Man ir liels ego, tik milzīgs ego…” Ego būtībā ir cilvēka reakcija vai aktivizēšanās pret viņa vajadzībām. To veido cilvēka personības organizētās daļas. Tas ietver spriešanu, iecietību, atmiņu, izpratni, spriedumus, plānošanu, un tas, ko patiesībā uztur tas, ko sauc par ego. Īsi sakot, Ego ir veselais saprāts. Ego filtrē to, kas ir reāls, un no tā ir jēga. Tas patiešām organizē visas procesā iesaistītās emocijas un emocijas. Ego uzdevums ir atrast līdzsvaru starp cilvēka vēlmēm un realitāti. Ego neļauj cilvēkam šķērsot robežu un kļūt normāls, vai pilnīgi pretējs. Mēdz teikt, ka ego kalpo trim skolotājiem: id, realitātei un superego. Tādējādi var arī apgalvot, ka ego darbs ir visgrūtākais, jo tam jāatrod harmonija un līdzsvars ar trim kungiem. Tomēr tiek teikts, ka arī ego ir vairāk pazīstams ar id. Ievērojiet, ka biežāk pakrītat savām vēlmēm, piemēram, ēst šokolādi vai iegādāties jaunākās Louboutin kurpes. Šīs darbības un visas citas grēcīgās darbības liek jums justies vainīgam un satrauktam vai pat zemākam. Nu tad ienāk superego.

Superego ir kā mātes vai kādas atzītas autoritātes, kas ir skolotāja, drauga, priestera, balss cilvēka cilvēka galvā. Tas izsauc vainas un kauna sajūtu un dažreiz liek justies ļoti zemākam par visu pārējo, kas jūs ieskauj. Superego ir cilvēka sirdsapziņa. Tas liek cilvēkam kļūt perfektam, sekojot viņa / viņas ideāliem dzīvē un garīgajām vērtībām. Superego ir tāds pats kā tavs kritiķis, kurš tevi vai nu apsveiks, vai noniecinās. Kamēr id iet taisni uz pašapmierināšanos, superego liek personai censties rīkoties sociāli piemērotā veidā. Tas cilvēku padara pieņemamu noteiktai sabiedrībai.

KOPSAVILKUMS:

1.

Zigmunds Freids izgudroja terminu ego un superego kopā ar id, lai klasificētu cilvēka psihi.
2.

Ego ir veselais saprāts, kas lielāko daļu laika tiek pārbaudīts realitātē tikai tāpēc, lai saglabātu lietas reālas, savukārt superego ir sirdsapziņa, balss, kas atgādina cilvēkam būt labam.
3.

Ego kalpo trim kungiem, bet ir vairāk pazīstams ar id. Bet superego pastāvīgi kritizē cilvēka rīcību, lai viņš / viņa varētu kļūt sociāli pieņemams.