Atšķirība starp darbinieku un neatkarīgo darbuzņēmēju

Darbinieks pret neatkarīgu darbuzņēmēju

Darbinieki un neatkarīgi darbuzņēmēji ir divu veidu darba ņēmēji, kurus parasti uzrauga un uztur uzņēmums vai uzņēmums. Abi darba ņēmēju statusi norāda arī uz biznesa attiecību veidu, kas pastāv starp uzņēmumu un darba ņēmēju.

Galvenā atšķirība starp neatkarīgu darbuzņēmēju un darbinieku ir kontroles un neatkarības pakāpe, ko veic darba devējs vai cits bizness. Lai izmērītu šādu pakāpi, ir trīs parametri vai kategorijas; uzvedības kontrole, finanšu kontrole un attiecību veids.

Atšķirība tiek veikta nodokļu un juridisku iemeslu dēļ. Marķējumu bieži ražo uzņēmums vai bizness. Arī būtisks faktors var būt kompensācija.

Darbinieka statusā pastāv pastāvīga darba devēja klātbūtne. Darbiniekam ir pastāvīga ienākumu un citu pabalstu plūsma kā kompensācijas daļa. Darbinieks nodrošina prasmju kopumu un uzliek uzņēmumam specifiskus pienākumus, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veikšanai. Darbiniekiem bieži ir vienmērīga darba kārtība un fiksēti ienākumi noteiktā laika posmā (mēnesī, nedēļā, stundā), noteikts darba laiks un tiesības paaugstināt amatu. Nodokļu ziņā darba devējs iemaksā pusi no darbinieka pabalstu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī nākotnes bezdarba apdrošināšanas maksājumiem. Nelaimes gadījumos darba laikā darba devējs nodrošina arī strādnieku kompensācijas, piemēram, hospitalizāciju un citus pakalpojumus.

Apmaiņā pret šiem pabalstiem darbinieks atsakās no zināmas kontroles un neatkarības. Kontrole var izpausties kā piešķirtās stundas, grafiks vai darba veids. Darbinieks tiek uzskatīts par neatņemamu uzņēmuma sastāvdaļu.

Vēl viena atšķirība ir tā, ka darbinieks strādā darba devēja klātbūtnē vai telpās. Turklāt darba devējs nodrošina līdzekļus, instrumentus, resursus un metodes. Dažreiz pat apmācība ir iekļauta. Parasti darbinieks strādā vienā uzņēmumā. Ir uzņēmumi, kas aizliedz darbiniekam izgaismot mēnesi vai vienlaikus strādāt divus darbus. Tā ir daļa no tā, kā darbinieks ievēro un paklausa uzņēmuma likumiem un noteikumiem.

No otras puses, neatkarīgi būvuzņēmēji ir darbinieki, kas sniedz īpašus pakalpojumus citiem uzņēmumiem. Neatkarīgi darbuzņēmēji var būt persona vai pats uzņēmums. Atšķirībā no darbinieka, neatkarīgam darbuzņēmējam ir zemāka kontroles pakāpe un augstāka neatkarība.

Neatkarīgajiem darbuzņēmējiem ir dažādi klienti vai klienti. Darbuzņēmējiem ir savi rīki un metodes savu darbu veikšanai. Viņi paši nosaka stundas un strādā pie vadlīnijām, nevis noteikumiem un noteikumiem. Tos uzskata par ārējiem uzņēmumiem vai trešajām personām, kas nozīmē, ka tie faktiski nav uzņēmuma daļa.

Kompensācijas ziņā līgumiem parasti ir fiksēts ienākums vienam projektam. Netiek kompensēti nelaimes gadījumi vai ar veselību saistīti incidenti. Līgumslēdzēji maksā nodokļus un pabalstus pilnā apjomā un nav atkarīgi no kādas organizācijas.

Kopsavilkums:

1.Bet “darbinieks” un “neatkarīgais darbuzņēmējs” ir etiķetes darbiniekiem. Uzņēmums tos atšķir juridiski un nodokļu vajadzībām. Abi nozīmē neatkarības un kontroles apmēru. Etiķete arī nosaka biznesa attiecību veidu starp uzņēmumu un darba ņēmēju.
2.Protams, darbinieks ir darba ņēmējs, kuru uzņēmums nolīgts veikt noteiktu darbu uzņēmuma telpās un uzraudzībā. Savukārt neatkarīgais darbuzņēmējs var strādāt no jebkuras vietas vai prom no uzņēmuma telpām.
3. Darbinieks saņem naudas kompensāciju un pabalstus, jo īpaši nelaimes gadījumu vai slimības laikā. Viņi ir daļa no uzņēmuma; uzņēmums sedz pusi no nodokļiem un pabalstiem apmaiņā pret darbinieka atbilstību. Darbiniekam ir mazāka kontrole un neatkarība. Turpretī neatkarīgie darbuzņēmēji neietilpst uzņēmumā, bet tikai īstermiņa projektā. Viņi pilnībā maksā par saviem nodokļiem un pabalstiem.
4.Darbinieki ir tiesīgi saņemt arī bezdarbnieka pabalstus un paaugstinājumus amatā. Tikmēr neatkarīgi no saskaņotajiem kompensācijas noteikumiem neatkarīgiem darbuzņēmējiem nav arī papildu kompensācijas vai ieguvumu. Viņi arī nav tiesīgi saņemt bezdarba apdrošināšanu.
5.Tomēr neatkarīgs darbuzņēmējs ir darba ņēmējs ar augstāku kontroli un neatkarību laika gaitā, darba metodēm un progresu. Tas neattiecas uz darbinieku.